“Bet mūsējie tagad pa Karpatiem staigā...” - tā, sapņaini skatoties tālumā, teica opulārās filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” varoņi. Padomju laikā tik iecienītais galamērķis pēdējos gados nepamatoti aizmirsts un Latvijas tūristi tik bieži šajā virzienā vairs nedodas. Bet velti! Iespējas ir plašas – sākot ar dažādām sanatorijām, atpūtu kalnu namiņos, pārgājieniem, veloizbraucieniem, līdz pat ekstrēmākam ūdenstūrismam, klinšu kāpšanai, kalnu slēpošanai.

Karpatu kalni atrodas vairāku valstu teritorijā, bet visplašāk pazīstami ir tieši Ukrainas Karpati. Tie nav augsti (augstākā virsotne Ukrainā – Goverla, 2061 m v.j.l.), tas gan nemazina šī reģiona burvību. Čalojoši strauti un dārdoši ūdenskritumi, zaļas ielejas, sniegotas virsotnes, klinšainas takas un elpu aizraujošas ainavas – tās ir lietas, kas raksturo Karpatu kalnus.

Karpatu apceļošanu vislabāk sākt no Ļvovas, kas atrodas 300 kilometru attālumā no galvenajiem intereses objektiem. Uz šo pilsētu no Rīgas dodas vairāki starptautiskie autobusu reisi, diemžēl vilciens vairs nekursē un plāni atvērt aviolīniju arī pagaidām nav piepildījušies. Ļvova, Ukrainas Rietumu galvaspilsēta, ir pelnījusi atsevišķu stāstu, tādēļ dosimies tālāk.

No Ļvovas Karpatu apceļotājiem tālāk jādodas uz Ivano-Frankovskas reģionu. To var darīt gan ar starppilsētu autobusiem (galamērķis – Jaremče), gan vilcienu. Saraksts atrodams šīs mājaslapas sadaļā “Saites”.

Kādēļ par starta punktu Karpatu apceļošanai izvēlēties tieši Jaremču? Pirmkārt tādēļ, ka tas ir rajona centrs, lielākā pilsēta visā apkārtnē un to pamati dēvē par vārtiem uz Karpatiem.Šeit ir ārkārtīgi plašas iespējas atrast visdažādākās naktsmājas (privātie viesu nami, viesnīcas, atpūtas kompleksi), darbojas virkne firmu, kas piedāvā ekskursijas un pārgājienus, aktīva rosība notiek suvenīru tirdziņos un no šejienes ir laba sabiedriskā transporta satiksme vai uz ikvienu nostūri.

Ko pasākt?

Pārgājieni – neskaitāmas variācijas vienas un vairāku dienu ilgiem pārgājieniem visdažādākajās grūtības pakāpēs. Gan klinšainas takas, gan dziļi egļu meži, gan kalnu pārejas, atliek tikai noformulēt vēlmes un sapakot mugursomu. Interesantākie maršruti ir uz Ukrainas augstāko virsotni Goverlu, teiksmaino Ņesamovitoje ezeru, Pop Ivan kalnu kā arī vairāku dienu maršruts pāro Čornogoras masīvam ar nakšņošanu teltīs.

Velobraucieni – reģiona tūrisma dzīves organizētāji izplānojuši un nomarķējuši vairākas trases, kurās iespējams doties izbraucienos ar kalnu velosipēdiem, taču taisnības labad jāpiebilst, ka MTB piemērotākie ceļi palikuši ārpus tām. Atliek vien paņemt karti, izvēlēties galapunktu, sēsties uz līdzi paņemta vai uz vietas nomāta velosipēda un doties ceļā.

Laivu braucieni – Čeremoša, domājams šis vārds Latvijas laivotājiem nav svešs. Laivotāji laikam ir vienīgā publikas daļa, kas uz Karpatiem dodas gandrīz tikpat aktīvi, cik pirms 20 gadiem. Ūdeņiem bagātās kalnu upes gaida zinošus laivotājus, bet vasarās, kad straume nav tik spēcīga, vietējie aktīvisti organizē nobraucienus ar raftiem arī tiem, kas sevi par ūdenstūrisma zinātājiem neuzskata.

Ekskursijas ar auto – ja nav vēlmes sevi fiziski nogurdināt, var doties ekskursijās ar auto vai pievienoties kādai grupai, kuru sezonas laikā ik dienas veido vietējās firmas un gidi. Ūdenskritumi, sāls ezeri, folkloras muzejs, viduslaiku klosteris, kalnu ganu mājokļi...

Klinšu kāpšana – Karpatus ne velti dēvē par “akmeņainajiem kalniem” un lai gan garus un iespaidīgus maršrutus šeit nav viegli atrast, iespējas trenēties un izbaudīt klinšu kāpšanu ie gana plašas. Viena no šādām vietām ir Dovbuša klintis Jaremčā un “akmeņu mežs” pa ceļam uz tām.

Kalnu slēpošana – ziemā populārākais aktivitāšu veids, neapšaubāmi, ir kalnu slēpošana un snovbords. Patiesību sakot tieši ziemu Karpatos uzskata par īsto tūrisma sezonu un vasarā visi pakalpojumi – viesu nami, ēdināšana – ir pat lētāki. Par plašāko reģiona kalnu kūrortu jāsauc Bukovela.

Izbraucieni ar kvadracikliem, zirgu izjādes – virkne saimniecību piedāvā ekskursijas pa kalnu takām zirgu mugurā vai iespēju izbaudīt mazliet asākas izjūtas pie kvadracikla stūres.

Ko apskatīt?

Ko gan varētu apskatīt kalnos? Protams, ka kalnus. Karpati nevar lepoties ar izcilām virsotnēm, taču ainavas tajos jorpojām ir elpu aizraujošas. Pavasaros nogāzes klāj krokusu lauki, bet ziemeļu pusē sniegs saglabājas pat vasarā.

Virsotnes - iecienītākie pārgājienu maršruti dodas uz Ukrainas augstāko kalnu Goverlu (2061 m v.j.l.), kas ir pats populārākais marštuts tūristu vidū. Pārgājiens turp un atpakaļ ilgst apmēram sešas stundas. Maršruti ir vairāki, ar gidu sarunājot sev tīkamāko iespējams ne vien uzkāpt pašā kalnā, bet atpakaļceļā doties uz Ukrainas augstāko ūdenskritumu kaskādi (90 metri) vai veldzēties ledus laikmeta ezerā. Interesants un fiziski pat grūtāks pārgājiens ir uz Pip Ivan kalnu, kura virsotnē saglabājušās pirmskara poļu observatorijas drupas, ko vietējie iesaukuši par "Balto ziloni". Un ne jau tādēļ, ka ēkas atliekas līdzinātos šim dzīvniekam. Kāds ir patiesais iemesls? Vaicājiet vietējiem...

Ūdenskritumi - ielejās, aizās un kalnu nogāzēs ceļu sev lauž neskaitāmas upes, kuras, krītot pāri klintīm, veido lieliskus ūdenskritumus. Lielāki, mazāki, platāki, šaurāki, augsti un zemi, variācijas ir neskaitāmas. Vislabāk zināmais ir Proboi ūdenskritums pašā Jaremčes centrā. Ievērības cienīgi ir arī Ženskije sļozi tur pat Jaremčā, Žeņeckij, kas atrodas dažu minūšu gājiena attālumā no bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko villas un Maņavskij ūdenskritumu komplekss.

Arhitektūra un kultūra - ja arī uz Karpatiem ir braukts tikai lai baudītu dabu, vietējo kultūru nedrīkst atstāt neiepazītu. Kalnu ielejās slejas neskaitāmas senas baznīcas, vareno mežu ielokā slēpjas klusi klosteri, bet ciematos līksmi skan nacionālā mūzika. Viens no interesantākajiem apskates objektiem ir Maņavskij vīru klosteris, ar kuru saistās daudz senu leģendu un nostāstu. Savukārt iepazīt vietējo kultūru un arhitektūru lieliski var Gucuļu brīvdabas muzejā Galič pilsētā, jeb senās Galīcijas centrā.

Vietējās tradīcijas - kalnu burvji, gani, kas visu vasaru ar savu ganāmulku dzīvo kalnos, vietējo stāstu un mūzikas zinātāji. Tas viss ir pietiekami interesanti, lai veltītu laiku tā iepazīšanai. Noteikti ir tā vērts paciemoties pie Roman Kymlik viņa tautas mūzikas un tradīciju muzejā Verhovinas ciemā. Tik daudz aizraujošu un jautru stāstu, mūzika, teikas un iespēja pašiem iejusties gucuļu ādā, spēlējot kādu vietējo instrumentu...Aizraujošas ir viesošanās pie kalnu ganiem Poloninās (tā vietējie sauc kalnu ganu nometnes), kur iespējams nobaudīt gardus, uz vietas gatavotus piena produktus.